rokriņķis
rokriņķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rokriņķis | rokriņķi |
| Ģen. | rokriņķa | rokriņķu |
| Dat. | rokriņķim | rokriņķiem |
| Akuz. | rokriņķi | rokriņķus |
| Lok. | rokriņķī | rokriņķos |
Piedurknes izgriezums (tērpam, adījumam u. tml.).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad manas rokas rotāja bronzas rokriņķi, spangu vainagi galvā, smagi uz krūtīm guļ kaklariņķi, saktiņas satur kreklu, bet adata no taura raga — villaini.
- Vestes kakla izgriezums, rokriņķi un apakšmala apšūta ar apdares lenti pieskaņotā krāsā.
- Tagad vakarpusē esmu jau tikusi līdz rokriņķiem visām trīs jakas daļām.
- Mugurai un muguras sānam - ap rokriņķi un apakšu.
- Nelielus oderes auduma taisnstūrīšus izmantoju arī rokriņķa apstrādei.