sariet
sariet 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sareju | sarejam | sarēju | sarējām | sariešu | sariesim |
| 2. pers. | sarej | sarejat | sarēji | sarējāt | sariesi | sariesiet, sariesit |
| 3. pers. | sarej | sarēja | saries | |||
Pavēles izteiksme: sarej (vsk. 2. pers.), sarejiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sarejot (tag.), sariešot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sarietu
Vajadzības izteiksme: jāsarej
1.Apriet, parasti stipri.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sarējusi trauksmi, steidzās tālāk pie Odzienes un Zalktienes.
- Niknums, kas bija izpleties pa viņa ķermeni, lēnām sāka savākties, kā pa pilienam spainī sariet bērza sula.
- Pēc tam mēs teicām, lai viņš pagriež muguru, un likām sunim izskaitīt sešus pensus, bet šis sarēja par vairāk nekā pieciem šiliņiem, ka es jums saku, un, kas zina, būtu aizskaitījies līdz veselai mārciņai, bet tad saimnieks pagriezās atpakaļ un iespēra tam ar kāju.
- virtuvē smaržo rudens, un aitu suņi sarej dienu, pār laukiem brien vīrs,
- Mežā ganot, Lāci nelaiž līdzi, lai putnus un zvērus netramda un nesarej nelaimi.