sarietēt
sarietēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sarietu | sarietam | sarietēju | sarietējām | sarietēšu | sarietēsim |
| 2. pers. | sarieti | sarietat | sarietēji | sarietējāt | sarietēsi | sarietēsiet, sarietēsit |
| 3. pers. | sariet | sarietēja | sarietēs | |||
Pavēles izteiksme: sarieti (vsk. 2. pers.), sarietiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sarietot (tag.), sarietēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sarietētu
Vajadzības izteiksme: jāsariet
1.Rasties tesmenī lielākā daudzumā (par pienu); piepildīties ar pienu lielākā daudzumā (par tesmeni).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sakrājies, sapilinājies, sarietējis cietā akmens pikā.
- Viss sliktais, kas viņā ir sarietējis pa nodzīvotajiem trīsdesmit trim gadiem, lai izgaist kā migla.
- Kādreiz šī sajūta ir acumirklīgs atklājums – “ pēkšņi tu apjaud – / tu esi sprostā” – , kādreiz tā ir pamazām radusies kā lēnām sarietējusi tumsa, kā atziņa, ka “ mani ik vasara / kaltējusi cietāku / un asāku”.
- Tāpēc Marija mostas ik pēc pāris stundām un pieprasa to pašu mazumu, kas paspēj sarietēt krūtīs.
- Rufusam viss pilsētā kā no jauna, šodien atļāvās pat sariet uz garāmgājējiem, visbiedējošākā izrādījās uz sētas pakārta jaka, ko tur kāds nejauši bija aizmirsis, pat spalva bij' gaisā, jāatzīstas, ka man pašai tā jaka pirmā brīdī likās biedējoša, ko tad var gribēt no suņa.