nodoklis
nodoklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nodoklis | nodokļi |
| Ģen. | nodokļa | nodokļu |
| Dat. | nodoklim | nodokļiem |
| Akuz. | nodokli | nodokļus |
| Lok. | nodoklī | nodokļos |
1.Privātpersonu, arī uzņēmumu, iestāžu obligāts maksājums valstij un pašvaldībām.
PiemēriMēs domājām, ka nu jau nez kādu nodokli būs jāmaksā.
- Mēs domājām, ka nu jau nez kādu nodokli būs jāmaksā.
- Katru gadu dabūju pagastam maksāt zemes nodokli.
- Vieni pirka, otri pārdeva, nodokļus negribēja maksāt neviens.
Stabili vārdu savienojumiAdvalorais nodoklis. Atliktā nodokļa maksāšana.
- Advalorais nodoklis vārdkoptermins — nodoklis, kuru nosaka procentos no objekta vērtības, par kuru jāmaksā nodoklis
- Atliktā nodokļa maksāšana vārdkoptermins — akcīzes nodokļa samaksas atlikšana attiecībā uz akcīzes preču ražošanu, pārstrādi, uzglabāšanu un pārvadāšanu
- Nodokļu atvieglojumi vārdkoptermins — pilnīga vai daļēja juridisku un fizisku personu atbrīvošana no nodokļu samaksas, ko noteic valsts
1.1.neaktuāls Maksājums, ko baznīca iekasē, parasti no draudzes locekļiem.
PiemēriGalu galā uz baznīcu gāja draudzes nodokli nomaksāt un bērnus kristīt vai bedīt, jo zemi tikpat neiedeva, taisnība izrādījās tēvam.
- Galu galā uz baznīcu gāja draudzes nodokli nomaksāt un bērnus kristīt vai bedīt, jo zemi tikpat neiedeva, taisnība izrādījās tēvam.
Avoti: TWN, LLVV, SV99, JtV
Piemēri valodas korpusos:šeit