nodoms
nodoms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | nodoms | nodomi |
Ģen. | nodoma | nodomu |
Dat. | nodomam | nodomiem |
Akuz. | nodomu | nodomus |
Lok. | nodomā | nodomos |
1.Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (parasti ko darīt, veikt); arī iecere.
Stabili vārdu savienojumiAr nodomu.
- Ar nodomu kolokācija — apzināti, tīši (ko darīt, veikt)
1.1.joma: jurisprudence Personas vainas forma noziedzīgā nodarījumā vai administratīvā pārkāpumā, ja persona, kas izdarījusi likumpārkāpumu, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības nepieļaujamību, paredzējusi nodarījuma sekas un vēlējusies tās (tiešs nodoms) vai, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, pazināti pieļāvusi to iestāšanos (netiešs nodoms).
Avoti: LLVV, JtV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Loģiskais atklājas caur prātu, zināšanām, apzinātiem mērķiem un nodomiem.
- Iespējams, Sarkanās armijas vadības nodomi sākotnēji vēl nebija pilnībā skaidri.
- Mierlauks viņai izskaidrojis savus nodomus, bet sastapis noteiktu pretestību. „
- Iespējams, ka senlatviešu reliģijas atjaunošanas aspektā tālāk sniedzās Ausekļa nodomi.
- Dažkārt radošuma negatīvās izpausmes ir iepriekš apsvērts nodoms darīt citiem ļaunu.