nodomāt
nodomāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nodomāju | nodomājam | nodomāju | nodomājām | nodomāšu | nodomāsim |
| 2. pers. | nodomā | nodomājat | nodomāji | nodomājāt | nodomāsi | nodomāsiet, nodomāsit |
| 3. pers. | nodomā | nodomāja | nodomās | |||
Pavēles izteiksme: nodomā (vsk. 2. pers.), nodomājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nodomājot (tag.), nodomāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nodomātu
Vajadzības izteiksme: jānodomā
1.Domājot izveidot spriedumu, secinājumu.
2.Paredzēt, nolemt, arī iecerēt (parasti ko veikt, darīt).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iepriekš nodomāta slepkavība tika sodīta ar nāves sodu, nocērtot galvu.
- Droši vien īpašnieks tur augstu īres maksu, garāmejot allaž nodomāju.
- Un es nodomāju: " Kas tā par briesmīgu vietu!"
- Tas pat labāk, nodomājam un iekļaujam repertuārā arī latviešu dziesmas.
- Nodomāju, nu, viss gadās, varbūt kājas protēze iesprūda.