liecība
liecība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | liecība | liecības |
| Ģen. | liecības | liecību |
| Dat. | liecībai | liecībām |
| Akuz. | liecību | liecības |
| Lok. | liecībā | liecībās |
1.joma: jurisprudence Darbība, process → liecināt1; liecināšana.
1.1.Informācija, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
1.2.Dokuments ar informāciju, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
2.Ziņas, dati.
2.1.Izteikums par kādu faktu.
3.Fakts, apstāklis, arī priekšmets, kas ko apstiprina, pierāda.
3.1.Izpausme, arī pierādījums (parasti parādībām sabiedrībā).
4.Dokuments, kas apliecina pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas daļas apguvi.
5.vēsturisks; parasti formā: daudzskaitlis Ārkārtējas klaušas (parasti sezonas darbu veikšanai) Latvijā feodālisma laikā.
Stabili vārdu savienojumiSniegt (arī dot) liecību.
- Sniegt (arī dot) liecību — 1. Liecināt (piemēram, tiesā)2. Būt par pierādījumu, apliecinājumu, būt par izziņas materiālu
Avoti: LLVV, VIL
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Filosofija ir liecība par pedagoģijas vēstures pirmsākumiem un tās attīstības gaitu.
- Pieejamās liecības savukārt nedod ieskatu vietējo etnolingvistisko grupu attieksmē un izjūtās.
- Taču esošās liecības norāda, ka tas šo teritoriju tomēr skāra.
- Agrīnāku avotu trūkums nav liecība, ka attiecīgās metodes netika piekoptas.
- Objekts ir laikmeta liecība par medicīnas, zinātnes un kultūras vēsturi.