liecinājums
liecinājums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | liecinājums | liecinājumi |
| Ģen. | liecinājuma | liecinājumu |
| Dat. | liecinājumam | liecinājumiem |
| Akuz. | liecinājumu | liecinājumus |
| Lok. | liecinājumā | liecinājumos |
1.Apstiprinājums, pierādījums.
1.1.Tas, kas ļauj ko secināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es tiešām vēlētos, lai šo manu uzrunu pieņemtu kā liecinājumu.
- Es pat stāstīju, ka manā dzīvē ir Liecinājums Dieva esamībai.
- Tas nekādā mērā nav liecinājums tam, ka igauņi sākuši mazāk smēķēt.
- Kāds ir atstājis liecinājumu, citiem par zīmi un liecību.
- Neviens laikabiedrs vēl nav atradis Galēna grāmatas Liecinājums pilnīgu manuskriptu grieķu valodā.