liecināt1
liecināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | liecinu | liecinām | liecināju | liecinājām | liecināšu | liecināsim |
2. pers. | liecini | liecināt | liecināji | liecinājāt | liecināsi | liecināsiet, liecināsit |
3. pers. | liecina | liecināja | liecinās |
Pavēles izteiksme: liecini (vsk. 2. pers.), lieciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: liecinot (tag.), liecināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: liecinātu
Vajadzības izteiksme: jāliecina
1.joma: jurisprudence Sniegt informāciju, ziņot (parasti izmeklēšanā, tiesā).
Piemēri— Viņš šodien apsolījis liecināt, taču lūdza zvanīt pēc vienpadsmitiem.
- — Viņš šodien apsolījis liecināt, taču lūdza zvanīt pēc vienpadsmitiem.
- Stāva dežurante liecināja, ka Ģertrūde Granda nodevusi numura atslēgu un aizgājusi pusdienot.
- Visai prasmīgi viņš iztaujāja arī izsauktos apsūdzības lieciniekus, kuri, protams, bija liecinājuši pret mani.
2.parasti formā: trešā persona Ļaut ko secināt, būt par pierādījumu.
PiemēriViņas sejas izteiksme liecināja par neuzticību svešajiem.
- Viņas sejas izteiksme liecināja par neuzticību svešajiem.
- Mācītāja paskats liecināja par pretējo.
- Par to liecina ieraksti.
3.lieto: pareti Apliecināt (kādu faktu).
PiemēriKā astronoms varu liecināt — tādas ir zvaigznes.
- Kā astronoms varu liecināt — tādas ir zvaigznes.
Avoti: TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit