liecenieks
liecenieks apvidvārds
1.Saimei nepiederīgs cilvēks; liekais, svešais; nelūgts viesis.
2.Palīgs, izpalīgs.
3.Ārkārtas klaušinieks.
4.Persona, kas tiesā atstāsta savus novērojumus par strīda vai nodarījuma apstākļiem.
Avoti: TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- G. Manceļa tekstos ir sastopami tādi no verbiem atvasināti darītājvārdi kā, piemēram, jātnieks, liecenieks, mainenieks, medenieks, mūrnieks, plīt( e)nieks, siŗenieks, strādnieks, zīļotnieks, zvejnieks.
- Piemēram, G. Manceļa tekstos paralēli lietotas formas ar - enieks un - inieks – grēcenieks un grēcinieks, liecenieks un liecinieks, sedlenieks un sedlinieks, ar - nieks un - enieks – ienaidnieks un ienaidenieks, patgalvnieks un patgalvenieks, plītnieks un plītenieks, gan arī - nieks un - inieks – namnieks un naminieks, saimnieks un saiminieks, zemnieks un zeminieks.
- Reliģiskajos tekstos, piemēram, sprediķu grāmatā, atvasinājumu dažādība ( salīdzinot ar “ Lettus”) nav pārāk liela, tie lielākoties atkārtojas, toties ir daži darinājumi, kuriem ir ļoti liels vārdlietojumu skaits, piemēram, grēcenieks ( grēcinieks) lietots 265 reizes, vārdam ienaid( e)nieks vārdlietojumu skaits ir 173, saim(i)nieks – 109, virsnieks ( virsenieks, virsinieks) – 94. Salīdzinoši bieži lietoti arī vārdi liecenieks, muitnieks, nebēdnieks, plītnieks, strādnieks, viltnieks, zemnieks ar dažādiem izskaņas - nieks variantiem.
- Pieved par liecenieku Merķeli.
- Pierādu ar lieceniekiem.