izsecināt
Lietojuma biežums :
izsecināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izsecinu | izsecinām | izsecināju | izsecinājām | izsecināšu | izsecināsim |
2. pers. | izsecini | izsecināt | izsecināji | izsecinājāt | izsecināsi | izsecināsiet, izsecināsit |
3. pers. | izsecina | izsecināja | izsecinās |
Pavēles izteiksme: izsecini (vsk. 2. pers.), izseciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izsecinot (tag.), izsecināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izsecinātu
Vajadzības izteiksme: jāizsecina
1.Secinot izveidot (domu, spriedumu u. tml.).
Saistītās nozīmesnosacīt, noskaidrot, pamanīt, pasacīt, pateikt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
nosacīt4 — Izsecināt, konstatēt, noskaidrot; noteikt (4).
noskaidrot1 — Pētījot, vācot informāciju, izzināt, izprast.
pamanīt3 — Konstatēt, atklāt.
pasacīt2 — Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt; pateikt (2).
pateikt2 — Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt; pasacīt (2).
ievērot1.2 — Atklāt, konstatēt.
vērot2.1 — Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
konstatēt1 — Atklāt, izzināt; ievērot, arī noteikt.
noteikt4 — Izsecināt, konstatēt, noskaidrot; nosacīt (4).
Hiponīmi
atklāt2.2 — Pamanīt, ievērot (ko nepamanītu, nezināmu).
novērot1.2 — Konstatēt (piemēram, kā piemitību, arī sastopamību, izplatību).
saskatīt1.1 — Skatoties uztvert, atšķirt, pazīt (ko); skatoties atklāt, konstatēt (ko).
Hiperonīmi
atklāt2 — Atrast, uziet (ko jaunu, nezināmu) pētījumu, meklējumu rezultātā.
pārliecināties1.1 — Secināt (ko).
piefiksēt1 — Ievērot, pamanīt, arī iegaumēt (ko).
secināt1 — Veidot domu, spriedumu, pamatojoties uz, piemēram, vērojumiem, eksperimentiem, faktiem, atzinumiem, spriedumiem.
Saistīts ar
apliecināt1 — Apstiprināt (kā esamību, patiesumu).
atzīt3 — Apzināties (ko); apliecināt.
izmēģināt2 — Darīt (ko), lai noskaidrotu (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
mēģināt1.1 — Darīt (ko), lietot (ko), cenšoties noskaidrot, pārbaudīt (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
pierādīt2 — Apliecināt; ļaut secināt.
Tulkojumifind, happen, chance, bump, encounter, detect.
Tulkojumi
(LV plašāka nozīme) find, happen, chance, bump, encounter
come upon, as if by accident; meet with; "We find this idea in Plato"; "I happened upon the most wonderful bakery not very far from here"; "She chanced upon an interesting book in the bookstore the other day"
(LV plašāka nozīme) detect, observe, find, discover, notice
discover or determine the existence, presence, or fact of; "She detected high levels of lead in her drinking water"; "We found traces of lead in the paint"
[Princeton WordNet 3.0]
1.1.Secinot noskaidrot (faktu, likumsakarību u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Grieķi izsecina, kādam jābūt klimatam, kas veicinātu civilizācijas uzplaukumu.
- No visa redzētā izsecinu: tad jau ar sirmgalvi viss kārtībā.
- Sakiet, lūdzu, a jūsu valdība to izsecināja precīzi kad?
- Taču no uzrakstītā izriet, ir izsecināmi prezidenta amata galvenie principi.
- 1. Ja no konteksta nav izsecināms citādi, tad šajā Līgumā: