Paplašinātā meklēšana
Meklējam liecība.
Atrasts vārdos (13):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (183):
- profession de foi _burtiski_ "ticības apliecināšana"; savu uzskatu un pārliecības izklāstīšana.
- testimonium paupertatis "nabadzības apliecība"; gara nbadzības apliecinājums.
- konstitūtorijs Aizgādņa vai aizbildņa apliecība, ko viņam izdeva bāriņu iestāde, ieceļot vai apstiprinot amatā.
- diploms Apbalvojums raksta, apliecības veidā uzvarētājam (konkursa, izstādes dalībniekam par eksponātu kvalitāti u. tml.); arī apliecība par apbalvojumu.
- atestāts Apgādes apliecība, ko militārpersonai izsniedz pārcelšanas vai komandējuma gadījumā.
- atestāts Apliecība (par mācību iestādes beigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
- kartīte Apliecība nelielas (parasti cieta papīra vai kartona) lapas veidā.
- diploms Apliecība par apbalvojuma piešķiršanu.
- baltā biļete apliecība par atbrīvošanu no karadienesta.
- baltais beļets apliecība par atbrīvošanu no karadienesta.
- ķīlas zīme apliecība par ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
- varants Apliecība par preču saņemšanu glabāšanā un to vērtību.
- lidojumderīguma sertifikāts apliecība par to, ka gaisakuģis vai tā daļas atbilst lidojumderīguma normām.
- diploms Apliecība par zinātniska grāda, nosaukuma piešķiršanu.
- jahtu vadīšanas tiesības apliecība vai diploms, kas apstiprina tiesības vadīt noteikta lieluma jahtas zināmā akvatorijā.
- paspartū Apliecība, ar ko var iet vai braukt it visur.
- polise Apliecība, ko apdrošināšanas iestāde izsniedz personai vai iestādei, kura ir ko apdrošinājusi.
- reversālija Apliecība, ko izsniedz, ķīlā saņemot kādu mantu.
- reversāls Apliecība, ko izsniedz, ķīlā saņemot kādu mantu.
- testats Apliecība, liecība.
- certifikats Apliecība, sertifikāts.
- koroborēšana Apliecības izdošana par ievešanu nostiprinājuma grāmatā.
- ievedlēses Apliecības, kas apliecināja zināmu preču eksportu un atviegloja dokumentu kārtošanu muitas iestādēs.
- apziņa Apzināšanās, pārliecība (par ko), arī izjūta.
- afidevits Ar zvērestu apliecināta rakstveida liecība vai paziņojums tiesai vai arbitrāžai.
- eksekvatūra Ārzemju konsulam izdota apliecība, kas apstiprina viņa atzīšanu par konsulu; to izdod tās valsts valdība, kurā konsuls darbosies.
- Athanasianum Atanasijas ticības apliecība.
- apostats Atkritējs, savas agrākās pārliecības noliedzējs.
- transcendence Atrašanās aiz izziņas un pieredzes robežām un pārliecība, ka Dievs ir pasaules un Visuma radītājs un pirmcēlonis.
- Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas.
- Trūpu Velnakmens atrodas Viļānu pagasta Trūpu ciemā, Kaupra kalnā, sastāv no 3 daļām, lielākās daļas augstums - 1,8-2,2 m, garums - 4,2 m, platums - 3,1 m, virspusē saskatāms neregulārs iedobums, atrastas liecības par to, ka cilvēki akmeni apmeklējuši 19. un 20. gs.
- pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
- padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
- fanātisms Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem.
- hondroblastoma Audzējs, kura šūnām ir sliecība diferencēties par skrimšļa šūnām.
- Augustana Augsburgas ticības apliecība.
- radimiči Austrumslāvu ciltis, kas 9.-10. gs. dzīvoja Dņepras un Desnas upes apvidū; nodarbojās ar zemkopību un amatniecību; pēdējās liecības ap 1169. g.
- autora apliecība autorapliecība.
- rīvēt godam kantes būt par iemeslu pārliecībai, ka ir aizskarts gods.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par (kā) vēlamību, (kāda cilvēka) uzticamību, patiesumu.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
- apzināti nepatiesa liecība cietušā vai liecinieka liecība, ja tajā pilnīgi vai būtiski ir sagrozīti ar lietu saistītie fakti, kuriem ir nozīme tās pareizā izmeklēšanā.
- apziņas brīvība cilvēka tiesības uz domu un pārliecības brīvību, brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem publiski vai nošķirti.
- algotnis Cilvēks, kas aizstāv cita intereses nevis aiz pārliecības, bet atalgojuma, savtīgu iemeslu dēļ.
- renegāts Cilvēks, kas noliedz savu līdzšinējo, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem.
- alternatīvais dienests darba dienests pilsoņiem, kuru pacifiskā vai reliģiskā pārliecība vai citi likumā paredzētie apstākļi neļauj dienēt karaspēkā.
- evaņģēlikālisms Dažu kristīgā protestantisma virzienu nostādnes, kurās sevišķi liela nozīme piešķirta Bībeles autoritātei, ticības apliecībai un indivīda personiskajai apņēmībai pieredzēt tādus pārdzīvojumus, kuri viņā nostiprinātu ticību.
- prozelītisms Dedzīga uzticība jaunpieņemtai mācībai, jaunai pārliecībai.
- tieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad līdzīgā situācijā attieksme un izturēšanās pret vienu indivīdu vai grupu ir nepamatoti atšķirīga un mazāk labvēlīga nekā pret citu indivīdu vai grupu kādas pazīmes (dzimums, seksuālā orientācija, rase, etniskā izcelsme, vecums, veselības stāvoklis, reliģiskā pārliecība, politiskie u. c. uzskati, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis) dēļ.
- vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs; arī tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiskie principi.
- sirdstaisnība Dziļa taisnības izjūta; dziļa pārliecība par savu taisnību.
- kristamzīme Dzimšanas apliecība, ko izdod baznīcā pēc kristības.
- kristāmzīme Dzimšanas apliecība, ko izdod baznīcā pēc kristības.
- vecumzīme Dzimšanas apliecība.
- pēdas Dzīvnieka pēdu, pirkstu, nagu u. c. nospiedumi un gaistošās liecības augsnē, sniegā un citur.
- simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret ko), tieksme, sliecība (uz ko).
- apsūdzība Fakti un liecības, kas pierāda kādas personas vainu un ļauj saukt (to) pie kriminālatbildības.
- vides aizsardzības kustības formālas un neformālas sociālas kustības, kuras motivē pārliecība par vides jautājumu aktualitāti un kuras ir vērstas uz dabas aizsardzību un dabiskās vides atjaunošanu.
- cerības Gaidas, pārliecības pilnas ilgas pēc kā laba, vēlama īstenošanās.
- slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.); sliecība (2), nosliece (3).
- reliģiskā organizācija iedzīvotāju brīvprātīga apvienība, kura izveidota uz reliģiskās pārliecības pamata, lai apmierinātu un nodrošinātu savu locekļu reliģiskās intereses un vajadzības.
- metrika Ieraksts (piemēram, kādas personas dzimšanas dati) civilstāvokļa aktu reģistrācijas grāmatā, baznīcas grāmatās; arī dzimšanas apliecība.
- autoskola Iestāde, kurā māca satiksmes noteikumus, automobiļa vadīšanu vadītāja apliecības iegūšanai.
- dispozīcija Ievirze - indivīda sliecība noteiktā veidā uztvert dzīves un darbības apstākļus un tajos rīkoties.
- Krišna indiešu mitoloģijā - Vasudevas un Devakī dēls, Višnu avatāra, viņa tēls ir daudznozīmīgs, acīmredzot tajā ir saplūduši dažādi mitoloģiski un varbūt pat vēsturiski prototipi, iespējams, ka viņa "melnums" ir liecība šā tēla dienvidnieciskajai dravīdiskajai cilmei.
- introversija Indivīda psihes īpašība, kuras izpausmes ir sliecība uz padziļinātu pašanalīzi; cilvēks, kam tā piemīt, parasti ir noslēgts, nesabiedrisks, viņam nepatīk pēkšņas situāciju maiņas.
- aizskaršana indivīda vai grupas necienīga rīcība (mērķtiecīga vai neapzināta), kuras rezultātā cilvēks jūtas diskriminēts vai pazemots rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, dzimuma, veselības stāvokļa, ārējā izskata, nacionālas vai sociālas izcelsmes, mantiskā, ģimeniskā vai citu stāvokļu dēļ; tā ir identificējama arī situācijās, kas saistītas ar iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas, aizvainojošas vides radīšanu.
- ticības apliecība īss, sistemātisks kādas reliģijas galveno atziņu sakopojums; kristietībā pastāv trīs ticības apliecības: Apustuļu, Nīkajas un Atanasija ticības apliecība.
- peldēt pret straumi izturēties, rīkoties pēc savas gribas, pārliecības pretēji vairākuma rīcībai.
- šeine Izziņa, apliecība (galvenokārt vācu okupācijas laikā).
- liecinieks civillietā juridiski neieinteresēta persona, kura pēc sava fiziskā un psihiskā stāvokļa spēj pareizi uztvert apstākļus un par tiem pareizi liecināt un kuru tiesa likumā noteiktajā kārtībā izsauc dot liecības par apstākļiem, kas attiecas uz lietu.
- lēgitimācija Kādu tiesību dokumenta likumības atzīšana; apliecība.
- zolbuhs Karavīra apliecība.
- vērošana Konstatēšana, pārliecības gūšana, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
- martirijs Kristīgo paciestās mocības ticības labad, asins apliecība.
- kuršu ķoniņi kuršu dižciltīgo pēcteči, kas bija kļuvuši par Livonijas ordeņa vasaļiem, senākās liecības ir atrodamas 1320. g. lēņa dokumentos.
- testimonium Liecība, apliecība.
- gan Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
- kad Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
- psiholoģiskā tiesību teorija māca, ka tiesību avots ir tā cilvēka gara darbības joma, kur norisinās tiesiskas emocijas, kur veidojas tiesiskas atziņas, tiesiskie ieskati, tiesiskā apziņa un pārliecība.
- pašapmāns Maldīga doma, pārliecība, ko kāds ir iedvesis pats sev; īstenības parādība, par ko ir radīta šāda doma, pārliecība; arī pašapmānīšanās.
- pašapmānīšanās Maldīgas domas, pārliecības iedvešana pašam sev; arī pašapmāns.
- mantojuma atklāšanās mantojums atklājas mantojuma atstājējam nomirstot - viņa nāves dienā, miršanas faktu un dienu apliecina miršanas apliecība, ko izsniedz dzimtsarakstu nodaļa pēc miršanas fakta reģistrācijas dienas.
- ētoss morāles normu, principu un ideālu kopums, kas ir pamatā sabiedrības tikumiskajai pārliecībai un virza indivīdu darbību; iedzimtais tikums.
- delūzija Murgaina ideja; maldīga pārliecība, kas pastāv, lai gan ir fakti, kas to noliedz.
- atskata sistemātiskā kļūda nepamatota pārliecība, ka notikušo notikumu varēja jau iepriekš prognozēt.
- tuberkulomānija Nepamatota pārliecība, ka slimo ar tuberkulozi.
- maldīgi priekšstati nepārprotami nepatiesa pārliecība, kas ir pretrunā ar realitāti; cilvēks var stingri turēties pie šādas savas pārliecības, neatkarīgi no acīmredzamas realitātes vai objektīviem pierādījumiem par pretējo.
- nedot ne pieci neuzskatīt ko par vērtīgu, nebūt drošai pārliecībai par kaut ko.
- filioque Nīkajas - Konstantinopoles ticības apliecības pielikums, kas noteica, ka Svētais Gars iziet no Tēva un no Dēla; ortodoksā baznīca to noraidīja.
- brīvbaznīca No valsts neatkarīga baznīca, vai arī tāda, kurai pieslienas pēc ticības pārliecības, nevis pēc dzimšanas.
- dismorfomānija nopietni psihiski traucējumi, ko izraisa nepamatota pārliecība par savu kroplumu, dismorfofobijas sevišķi izteikta stadija.
- nosaliecība Nosliecība.
- princips noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko).
- mazvērtības komplekss noturīgi zems pašnovērtējums, nostādņu un jūtu kopums (neapzināta vai daļēji apzināta pārliecība), atbilstoši kurai cilvēks uzskata sevi par sliktāku (dumjāku, neglītāku, vājāku, nespējīgāku) nekā citi.
- diploms Oficiāla apliecība par mācību iestādes beigšanu un noteiktas specialitātes iegūšanu.
- paštaisnība Pārliecība (parasti subjektīva) par savas rīcības, darbības, uzskatu u. tml. pareizumu; arī pašpārliecinātība.
- ticība pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
- uzskatīšana pārliecība par (kā, kāda) pazīmēm, kritērijiem (parasti saistībā ar attieksmi pret to)
- ticība pārliecība par Dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
- uzticība Pārliecība par labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi; paļāvība, ticība.
- pašapziņa Pārliecība par savām spējām, savu vērtību, dziļas pašcieņas jūtas; sava pārākuma apziņa; arī iedomība, augstprātība.
- pašniecība Pārliecība par savu niecību.
- pašpārliecība Pārliecība par sevi (savām spējām, savu nozīmīgumu, saviem nopelniem u. tml.).
- pašgudrība Pārliecība pašam par savu uzskatu pareizību, savu gudrību.
- apmierinātība Pārliecība, izjūta, ka pietiek ar sasniegto, izdarīto.
- despērātisms Pārliecība, ka no ciešanām nav iespējams izbēgt un pilnīga atziņa nav sasniedzama.
- krāsa Pārliecība, uzskats (parasti politikā); pārliecības, uzskata simbols (parasti politikā).
- credo pārliecība, uzskats.
- kredo Pārliecība, uzskats.
- pārlieksme Pārliecība.
- apticināties Pārliecināties (nonākt pie pārliecības).
- alerģiskā konstitūcija pārmantota sliecība uz alerģiskām reakcijām.
- ideja Pasaules uzskata būtiskais, galvenais princips; pārliecība.
- kristībzīme Pēc kristību ceremonijas baznīcas izsniegta apliecība ar kristīšanas apstiprinājumu.
- liecinieks krimināllietā persona, kas likumā noteiktajā kārtībā pirmstiesas izmeklēšanā vai tiesā aicināta dot liecības vai kas tiek nopratināta kā liecinieks tā atrašanās vietā.
- attaisnotais Persona, par kuru tiesa ir taisījusi attaisnojošu spriedumu, ja:
(1) nav konstatēts noziedzīga nodarījuma notikums;
(2) tiesājamā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;
(3) tiesājamā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta;
(4) kā pierādījumi lietā ir tikai tādu personu liecības, kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likumu atzītas par speciāli procesuāli aizsargājamām un kurām piemēroti Kriminālprocesa kodeksā paredzētie speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi;
(5) valsts apsūdzības uzturētājs prokurors atsakās no apsūdzības un amatā augstāks prokurors septiņdesmit divu stundu laikā no paziņojuma saņemšanas par valsts apsūdzētāja atteikšanos no apsūdzības neatjauno apsūdzības uzturēšanu. - dokuments personas apliecība, pase.
- afidāvits Personas ar zvērestu apliecināts rakstisks paziņojums, liecība, apliecinājums, ko apliecinājis notārs vai amatpersona, par to, ka vērtspapīri ir īpašumā, kā arī paskaidrojums par to ieguves avotiem.
- leģitimācija Personības apliecība valstīs, kurās nav pasu sistēmas.
- otrais pilots pilots, kam izsniegta attiecīga apliecība un kas veic pilota funkcijas, izņemot gaisa kuģa kapteiņa funkcijas; izņēmums ir pilots, kas atrodas gaisa kuģī mācību nolūkā, vai pilots, kas lidojuma laikā noteiktā kārtībā pārņem gaisa kuģa kapteiņa tiesības un pilda viņa pienākumus, ja gaisa kuģa kapteinis veselības stāvokļa dēļ tos nevar pildīt.
- koročki Policijas dienesta apliecības.
- relikvija Priekšmets, ar ko ir saistītas dārgas atmiņas vai svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecības.
- mutiskums Princips tiesvedībā, kas nosaka, ka visām uz tiesu aicinātām personām liecības vai paskaidrojumi jāsniedz mutiski, par pētāmajiem materiāliem un dokumentiem ir jāpaziņo un viss jāapspriež mutiski.
- tiešums princips tiesvedībā, kas uzliek par pienākumu tiesai, kas izlemj jautājumu pēc būtības, personīgi izmeklēt pierādījumus lietā - noklausīties visu lietas dalībnieku liecības, ekspertu atzinumus, iepazīties ar rakstiskiem dokumentiem, apskatīt lietiskos pierādījumus.
- šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; attiecīgā satura domas, priekšstati u. tml.
- abjurācija Publiska atteikšanās no savas ticības vai pārliecības.
- ieguldījumu sabiedrība publiska finanšu un kredīta akciju sabiedrība, kas pārvalda ieguldījumu fondus, emitē ieguldījumu apliecības (vērtspapīrus, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību tiesības) un strādā ar tām.
- kur (nu) paliks saka, ja ir pārliecība, ka kāds ieradīsies, pārnāks.
- nekur nepaliks saka, ja ir pārliecība, ka kas nezudīs, arī piepildīsies, notiks; saka, ja ir pārliecība, ka kāds ieradīsies, pārnāks.
- matrikuls Saraksts; studenta apliecība.
- koagulējamība Sarecināmība, sliecība vai spēja sarecēt vai veidot recekļus.
- renegātisms Savas līdzšinējās, parasti politiskās, pārliecības noliegšana un pievienošanās šīs pārliecības pretiniekiem.
- Romanum Senākā kristīgās ticības apliecība, radusies 2. gs.
- apliecība Skolas liecība.
- propulsija Sliecība krist uz priekšu; nespēja ejot pēkšņi apstāties; to novēro bālās lodes slimības gadījumā, piem., trīces paralīzes gadījumā.
- partējība Sliecība lietas aplūkot no zināmas partijas stāvokļa.
- androcentrisms Sliecība skaidrot lietas un parādības no vīriešu skatpunkta, neievērojot sieviešu skatījumu uz tām.
- psihopātiskā konstitūcija sliecība uz garīgā līdzsvara zaudēšanu.
- glikofilija Sliecība uz hiperglikēmiju arī pēc niecīga cukura daudzuma lietošanas.
- paradoksija Sliecība uz pārdrošiem apgalvojumiem.
- trombofilija Sliecība uz trombu veidošanos.
- tropēze Sliecība, tendence.
- -filija Sliecība, tieksme, mīlestība.
- sliece Sliecība.
- hiperadrenālisms Slimība, ko izraisa virsnieru hiperfunkcija: sliecība uz bazālās vielmaiņas paaugstināšanos, pazemināta ogļhidrātu tolerance, glikozūrija; cēlonis - virsnieru hiperplāzija, virsnieru garozas audzēji.
- reduplicējošā paramnēze slimnieka pārliecība par divu priekšmetu, personu, notikumu esamību, lai gan īstenībā ir tikai viens.
- kravas marka speciāla zīme uz kuģa bortiem, kas rāda virs ūdens pieļaujamo borta augstumu kuģim ar pilnu kravu; kravas marku apliecina starptautisks dokuments "Apliecība par kravas marku".
- opinio juris starptautisko tiesību subjektu pārliecība par tiesību normu pilnvērtību; praktiski tas nozīmē, ka valstis atzīst kaut kādu noteikumu par starptautisko tiesību normu.
- pārliecinātība Stāvoklis, kad kādam ir izveidojusies noteikta pārliecība (1).
- pārliecinātība Stāvoklis, kad kādam ir izveidojusies noteikta pārliecība (2).
- studentene Studenta apliecība.
- matrikula studentu saraksts, arī studenta apliecība, ieskaišu grāmatiņa.
- savs Tāds, ar ko kāds ir saistīts tuvās attiecībās, attieksmēs (pēc kopējas nodarbošanās, pārliecības u. tml.); tāds, kas atbilst kādam (piemēram, pēc rakstura, personības īpašībām).
- sliecīgs Tāds, kam piemīt sliecība (1).
- sliecīgs Tāds, kam piemīt sliecība (2).
- nedrošs Tāds, kas izturas, rīkojas bikli, kautrīgi, bez stingras, noteiktas pārliecības.
- ortodoksāls Tāds, kas nelokāmi, konsekventi seko kādai pārliecībai, virzienam, mācībai, parasti neievērojot konkrētus apstākļus, attīstības procesus; saistīts ar ortodoksiju, tai raksturīgs.
- nenopērkams Tāds, kas par samaksu neatsakās no savas pārliecības, principiem, goda.
- idejisks Tāds, kas saistīts ar ideju; tāds, kurā izpaužas pasaules uzskata būtiskais, galvenais princips; tāds, kurā izpaužas pārliecība.
- nedrošs Tāds, kurā izpaužas biklums, kautrība, stingras, noteiktas pārliecības trūkums.
- uzticīgs Tāds, kurā izpaužas paļāvība, pārliecība par labvēlīgu, godīgu attieksmi pret sevi (par acīm, sejas izteiksmi u. tml.).
- karsts Tāds, kurš noris ļoti spraigi, temperamentīgi un kurā izpaužas kvēla pārliecība.
- līdzskrējējs Tas, kas pašlabuma, karjeras dēļ (bez noteiktas pārliecības) atbalsta kādu (parasti reakcionāru) politisku virzienu, grupējumu.
- kaukoni Tauta, kas pēc Homēra liecības dzīvoja Mazāzijā.
- misticisms Ticība kaut kam pārdabiskam, noslēpumainam, dievišķam; pārliecība, ka var sazināties ar pārdabiskiem spēkiem; reliģisku un filozofisku doktrīnu sistēma, kas dibinās uz ticību pārdabiskajam.
- ticības apliecinājums ticības apliecība.
- confessio fidei ticības apliecība.
- pamati grīļojas zem kājām tiek apdraudēta normāla eksistence; zūd garīgais līdzsvars, pārliecība, paļāvība.
- slieksme Tieksme, tendence (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli); sliecība (1), nosliece (1).
- nepatiesa liecība tiesā vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādē krimināllietā liecināt aicinātas personas dota liecība, kurā ir pilnīgi vai daļēji sagrozīti fakti, kurā ir noliegti vai noklusēti patiesie apstākļi, sniegtas īstenībai neatbilstošas ziņas, kas tieši attiecas uz lietu un no kurām ir atkarīga lietas pareiza izspriešana.
- personu apliecinošu dokuments tiesību aktos pilnvarotas valsts pārvaldes iestādes izsniegts dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti un tiesisko statusu (personas apliecība vai pase).
- kompulsija Uzmācīga ideja, nepārvarama tieksme izdarīt kaut ko pretēji savai pārliecībai vai gribai.
- tehnokrātija Uzskats, arī sabiedriska kustība, kuras pamatā ir pārliecība par tehnizācijas, industrializācijas izcilu nozīmi sabiedrības attīstībā; tehnikas speciālistu, inženieru kopums, kas pārvalda sabiedrību.
- babiši Vecākā zināmā papīra nauda, kas pēc Marko Polo 13. gs. liecības un pēc Pegoloti 14. gs. liecības apgrozījusies Ķīnā.
- psihosociālā izvērtēšana viena no sociālā darba mikrolīmeņa prakses pieejām izvērtēšanas posmā, ko raksturo izvērtēšanas fokusēšana uz klienta psiholoģisko faktoru (piemēram, raksturs, kognitīvās spējas, attieksmes, motivācija, vērtības un pārliecība u. c.) un sociālo faktoru (vides jeb sociālās prasības, atbalsta sistēmas, iespējas un resursi) mijiedarbību un ietekmi uz klienta sociālo funkcionēšanu.
- tiesiskais nihilisms viena no tiesiskās apziņas deformācijas formām, kuras pamatā ir tiesību sociālo vērtību noliegums un pārliecība, ka par likumpārkāpumu cilvēks netiks sodīts.
- Atanasija ticības apliecība viena no trim senajām kristīgās baznīcas ticības apliecībām (līdzās Apustuļu un Nīkajas ticības apliecībai).
- apruna Viens no veidiem kādā apsūdzētais neatzīst savu vainu viņam inkriminētajā noziegumā - apsūdzētā liecinājums par citu personu vainu viņam inkriminētajā noziegumā neatkarīgi no liecības patiesuma vai arī neatbilstības patiesumam.
- paļāvība Vispārināta īpašība --> paļāvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī pārliecība, ticība.
- pašpārliecinātība Vispārināta īpašība --> pašpārliecināts, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī pašpārliecība.
- pamats zūd zem kājām zūd garīgais līdzsvars, pārliecība, paļāvība.
liecība citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV