sliecīgs
Lietojuma biežums :
sliecīgs īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | sliecīgs | sliecīgi |
Ģen. | sliecīga | sliecīgu |
Dat. | sliecīgam | sliecīgiem |
Akuz. | sliecīgu | sliecīgus |
Lok. | sliecīgā | sliecīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
sliecīga | sliecīgas |
sliecīgas | sliecīgu |
sliecīgai | sliecīgām |
sliecīgu | sliecīgas |
sliecīgā | sliecīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | sliecīgais | sliecīgie |
Ģen. | sliecīgā | sliecīgo |
Dat. | sliecīgajam | sliecīgajiem |
Akuz. | sliecīgo | sliecīgos |
Lok. | sliecīgajā | sliecīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
sliecīgā | sliecīgās |
sliecīgās | sliecīgo |
sliecīgajai | sliecīgajām |
sliecīgo | sliecīgās |
sliecīgajā | sliecīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
sliecīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kam piemīt sliecība1.
2.Tāds, kam piemīt sliecība2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Homo lithuanicus ir sliecīgs nepārtraukti žēlot sevi un sūkstīties par savu sūro bojā eju.
- Vecais docents ir sliecīgs uz melodramatisku stilu, par to nav nekādu šaubu, taču viņa atstātajiem datiem patiešām būtu vajadzējis sniegt kaut ko jaunu.
- Tad izdomāju kādu neatliekamu darbu, jo, raugi, bez noteikta iemesla lama Vanģals nav sliecīgs mani vienu kaut kur palaist, un es dodos ceļā.
- Jo ticīgi viņi neapšaubāmi ir, pēc dabas būdami vienlīdz sliecīgi gan uz dievbijību, gan uz lādēšanos, kas arī ir dievbijības forma, tikai dusmu pilna.
- Kantoris gādāja arī par sektām, kuras līdzīgi vareniem sūkņiem vāca kopā visus itin kā garīgos vai patiesi uz ticēšanu sliecīgos, šādi pasargādamas no atskārsmes, atpakaļmainības un apskaidrošanās.