sliecība
sliecība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sliecība | sliecības |
| Ģen. | sliecības | sliecību |
| Dat. | sliecībai | sliecībām |
| Akuz. | sliecību | sliecības |
| Lok. | sliecībā | sliecībās |
2.Attīstības virziens; satura ideoloģiska virzība (piemēram, mākslas darbiem).
3.Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.); slieksme2, nosliece3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī citas mākslas nozares nebija viņam svešas, un viņa sliecība uz mūziku un literatūru palīdzēja dziļāk un daudzpusīgāk izprast glezniecību.
- vairāk stumjams, bīdāms, ar sliecību saskaņot viedokli ar līderi ( taču šos vīrieša pašcieņas noslīdējumus laiku pa laikam kompensē ar spītības lēkmēm).
- Es atteiktos no patiesības un padarītu viņu par sīkumainu īgņu, apnicīgu sievieti vai manis pēc par svētuli, kurai nepiemīt ne mazākā sliecība pēc garīgām vērtībām.
- "Alerģija" vienkārši ir organisma sliecība pastiprināti reaģēt uz antigēnu vielu, šinī gadījumā - pret dzīvniekiem, kuras rezultātā rodas izsitumi vai vieglākajā formā - šķaudas.
- Vienalga, vai viņš to atzīst vai ne, apzinās vai ne, viņam piemīt sliecība uz punaluālo ( grupu) laulību, tieksme uz pārmaiņām un jaunatklājumiem, cīņu un risku.