atsprukt
Lietojuma biežums :
atsprukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (piemēram, no saites).
1.1.Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
2.sarunvaloda Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
4.apvidvārds Atlaisties vaļā (parasti par rokām).
Avoti: LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri