sabeigt
Lietojuma biežums :
sabeigt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Parasti savienojumā ar "sevi": intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, arī pārdzīvojot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku vai psihisku stāvokli.
1.1.Ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
2.Salaužot, saplēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt nederīgu, nelietojamu; arī sabojāt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri