sabēgt
sabēgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: daudzskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sabēgu | sabēgam | sabēgu | sabēgām | sabēgšu | sabēgsim |
| 2. pers. | sabēdz | sabēgat | sabēgi | sabēgāt | sabēgsi | sabēgsiet, sabēgsit |
| 3. pers. | sabēg | sabēga | sabēgs | |||
Pavēles izteiksme: sabēdz (vsk. 2. pers.), sabēdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sabēgot (tag.), sabēgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sabēgtu
Vajadzības izteiksme: jāsabēg
1.Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
2.Samazināties, īsākam kļūt, zust.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā cāļu māte, zem kuras spārniem briesmu brīžos sabēg perējums.
- Viņa redz, ka puikas sabēg mājā, bet viens paliek guļam zemē.
- “Aukstums,” taksīša šoferis taisnojās, “ visas sabēgušas vārtrūmēs sildīties.
- Bet viņa draugi kā vilki sabēguši purvos un mežos...
- Artilēristi sabēg akmens stallī un sauc Andrievu līdzi.