izliekt
Lietojuma biežums :
izliekt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Liecot izveidot (piemēram, priekšmetu, tā daļu) lokveidā (parasti uz augšu, uz āru).
1.1.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kas ir izveidots lokveidā (parasti uz augšu, uz āru).
1.2.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kas izveidojies ar vienu vai vairākiem lokveida izvirzījumiem (parasti uz augšu, uz āru).
1.3.Liecot izvirzīt (piemēram, detaļu, parasti uz augšu, uz āru).
2.Izvirzīt lokveidā (ķermeņa daļu).
2.1.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kas izveidojies lokveidā (par ķermeņa daļu).
3.Iztaisnot (ko saliektu).
4.lieto: pareti Liecot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, ķermeņa daļu).
5.Virzoties, arī virzot izveidot (loku, līkumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri