grodums
grodums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | grodums | grodumi |
| Ģen. | groduma | grodumu |
| Dat. | grodumam | grodumiem |
| Akuz. | grodumu | grodumus |
| Lok. | grodumā | grodumos |
1.Vispārināta īpašība → grods1, šīs īpašības konkrēta izpausme; cietība.
PiemēriIegājām pie Putniņiem, kam sevišķā specialitāte bija diegi, dzijas, dzīpari — simtiem nokrāsu, rases, groduma.
- Iegājām pie Putniņiem, kam sevišķā specialitāte bija diegi, dzijas, dzīpari — simtiem nokrāsu, rases, groduma.
- Nelabi gan tas, ka šī pavediena šķiedrām ne visur ir atbilstošais grodums, par ko būs runa tālāk.
- Arī pārējie darbi šodien gāja gludi, nemaz nemezglojās, gluži kā pareizā grodumā novērpta dzija.
Stabili vārdu savienojumiGroduma koeficients. Groduma leņķis.
- Groduma koeficients vārdkoptermins — groduma intensitātes salīdzinošs mērs dzijām vai pavedieniem ar dažādu lineāro blīvumu; to aprēķina: α=0,01K√T (K – grodums, T – dzijas vai pavediena lineārais blīvums)
- Groduma leņķis vārdkoptermins — leņķis starp vijumu un dzijas vai pavediena garenvirziena asi
- Kreisais grodums vārdkoptermins — grodums, kurā vijumi iet no apakšējās labās puses uz augšējo kreiso pusi; apzīmē ar S burtu
- Kritiskais grodums vārdkoptermins — grodums, kuru palielinot, sāk samazināties dzijas vai pavediena stiprība
- Labējais grodums vārdkoptermins — grodums, kurā vijumi iet no apakšējās kreisās puses uz augšējo labo pusi; apzīmē ar Z burtu
2.pārnestā nozīmē Mērķtiecība, skaidrība (parasti mākslas darba kompozīcijā).
PiemēriŠķiet, ka Jāņa Granta pēdējie darbi «Saules lēkti Vēju salā» un «Kuģis piestāj jaunības krastā» raksturīgi ar lielāku sižetisku grodumu.
- Šķiet, ka Jāņa Granta pēdējie darbi «Saules lēkti Vēju salā» un «Kuģis piestāj jaunības krastā» raksturīgi ar lielāku sižetisku grodumu.
Avoti: LLVV, Sin, T
Piemēri valodas korpusos:šeit