palocīties
palocīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | palokos | palokāmies | palocījos | palocījāmies | palocīšos | palocīsimies |
| 2. pers. | palokies | palokāties | palocījies | palocījāties | palocīsies | palocīsieties, palocīsities |
| 3. pers. | palokās | palocījās | palocīsies | |||
Pavēles izteiksme: palokies (vsk. 2. pers.), palokieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: palokoties (tag.), palocīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: palocītos
Vajadzības izteiksme: jāpalokās
1.Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties), paklanīties.
1.1.Paliekties, mazliet pieliekties.
2.Neilgu laiku, mazliet locīties.
3.parasti formā: trešā persona Lokoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par rāpuļiem).
4.Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) locīties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš palocījās gandrīz tikpat zemu, kā mēdza liekties Pleskavas kņazam.
- Viņa palocījās, pakļaudamās miera sajūtām, kas pildīja viņas sirdi.
- Lielā pīpe man virs galvas majestātiski un dziļā pārliecībā piekrītot palocījās.
- - Man nekas nav pretī, - Milvars galanti palocījās.
- - viņš pieklājīgi palocījās un sniedza ķepu vispirms Tobiasam, tad man.