palocīt
palocīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | paloku | palokām | palocīju | palocījām | palocīšu | palocīsim |
2. pers. | paloki | palokāt | palocīji | palocījāt | palocīsi | palocīsiet, palocīsit |
3. pers. | paloka | palocīja | palocīs |
Pavēles izteiksme: paloki (vsk. 2. pers.), palokiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: palokot (tag.), palocīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: palocītu
Vajadzības izteiksme: jāpaloka
1.Pakustināt locītavā (ķermeņa daļu).
Stabili vārdu savienojumiPalocīt celi. Palocīt galvu.
- Palocīt celi — izdarīt nelielu reveransu (par bērniem)
- Palocīt galvu idioma — ar galvas kustību pasveicināt; ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko); ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt)
1.1.Neilgu laiku, mazliet locīt (priekšmetus).
1.2.Paliekt (ko, piemēram, uz leju, uz augšu).
2.Lokot pavirzīt (priekšmetu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
2.1.lieto: pareti Saliekt un pavirzīt (piemēram, rokas) zem (kā), arī (kam) apakšā.
3.Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) locīt.
Stabili vārdu savienojumiPalocīt kājas. Palocīt muguru.
- Palocīt kājas — 1. Izkustēties no miera stāvokļa2. Paieties, paskrieties; arī padejot
- Palocīt muguru frazeoloģisms — 1. frazēma Mazliet saliekt muguru, piemēram, sveicinot2. idioma Pastrādāt (fizisku darbu, kur daudz jālokās)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad cikāde nebarojas, tā snuķīti paloka sev apakšā starp kājām.
- Jefrosims cieši saknieba lūpas un, brīdi padomājis, palocīja galvu.
- Lins Norvīds palocīja galvu, gluži kā sarunādamies ar neredzamu sarunbiedru.
- Īpašnieks vienaldzīgi palocīja galvu un, līdzīgi mežģīdams zilbes, atbildēja:
- — Žilvins puszobgalīgi sveicinās, viņa drauģeļi ārkārtīgi nopietni paloka galvu.