aizdzelt
aizdzelt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aizdzeļu | aizdzeļam | aizdzēlu | aizdzēlām | aizdzelšu | aizdzelsim |
2. pers. | aizdzel | aizdzeļat | aizdzēli | aizdzēlāt | aizdzelsi | aizdzelsiet, aizdzelsit |
3. pers. | aizdzeļ | aizdzēla | aizdzels |
Pavēles izteiksme: aizdzel (vsk. 2. pers.), aizdzeliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizdzeļot (tag.), aizdzelšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizdzeltu
Vajadzības izteiksme: jāaizdzeļ
Mazliet sadzelt (parasti par bitēm).
Stabili vārdu savienojumiKā aizdzelts.
- Kā aizdzelts idioma — saka par kāda satraucoša pārdzīvojuma (dusmu, izbaiļu u. tml.) izraisītu strauju reakciju
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Līdz aizdzelts būs, šai pagātnes mēbeļu istabai brūkot,
- Un Es Tev atdzīšos, šī vasaras nakts uz ezera pelēkā akmens ir manu sirdi aizdzēlusi kā nāvcirte.