aizdzeltēt
aizdzeltēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: saliktie laiki, trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizdzeltēju | aizdzeltējam | aizdzeltēju | aizdzeltējām | aizdzeltēšu | aizdzeltēsim |
| 2. pers. | aizdzeltē | aizdzeltējat | aizdzeltēji | aizdzeltējāt | aizdzeltēsi | aizdzeltēsiet, aizdzeltēsit |
| 3. pers. | aizdzeltē | aizdzeltēja | aizdzeltēs | |||
Pavēles izteiksme: aizdzeltē (vsk. 2. pers.), aizdzeltējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizdzeltējot (tag.), aizdzeltēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizdzeltētu
Vajadzības izteiksme: jāaizdzeltē
Kļūt iedzeltenam, iesākt dzeltēt (par lapām, kokiem).
Avoti: LLVV