pačučēt
Lietojuma biežums :
pačučēt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pačuču | pačučam | pačučēju | pačučējām | pačučēšu | pačučēsim |
| 2. pers. | pačuči | pačučat | pačučēji | pačučējāt | pačučēsi | pačučēsiet, pačučēsit |
| 3. pers. | pačuč | pačučēja | pačučēs | |||
Pavēles izteiksme: pačuči (vsk. 2. pers.), pačučiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pačučot (tag.), pačučēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pačučētu
Vajadzības izteiksme: jāpačuč
Pagulēt (parasti par bērnu).
Saistītās nozīmespagulēt, pasust.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
pagulēt1 — Neilgu laiku būt aizmigušam.
pasust1 — Neilgu laiku, mazliet pagulēt.
pagulēties1 — Pagulēt (1).
Hiponīmi
atlikties1 — Atgulties, lai atpūstos (parasti uz neilgu laiku).
Gradācijas jēdzienu grupa
pagulēt1 — Neilgu laiku būt aizmigušam.
pasust1 — Neilgu laiku, mazliet pagulēt.
pačučēt1 — Pagulēt (parasti par bērnu).
pagulēties1 — Pagulēt (1).
paraut miegu1 — Gulēt.
dusēt1 — Gulēt miegā.
gulēties1 — Gulēt (1).
gulēt1 — Būt aizmigušam.
čučēt1 — Gulēt (parasti par bērnu).
noraut masā1 — Gulēt.
čučiņāt1 — Gulēt (parasti par bērnu).
nopampties1 — Kārtīgi izgulēties.
gūļāt1 — Daudz gulēt, snaust, gorīties, staipīties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču tad viņam atkal kļuva mazliet sliktāk, jo viņš gribēja omulīgi pačučēt.
- Un mazais tīģeris kādu brīdi pačučēja.
- Tāpat jau necik nepačučēji...
- Tādos brīžos man liekas, ka varbūt miega treneriem ir taisnība un visu šo laiku esmu traucējusi, nevis palīdzējusi tev pačučēt.
- Tas ir plats, elegants darba galds brīdī, kad strādājat, un, kad vēlaties pačučēt, pagalde viegli transformējas ērtā gultā.