pačubināt
pačubināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pačubinu | pačubinām | pačubināju | pačubinājām | pačubināšu | pačubināsim |
| 2. pers. | pačubini | pačubināt | pačubināji | pačubinājāt | pačubināsi | pačubināsiet, pačubināsit |
| 3. pers. | pačubina | pačubināja | pačubinās | |||
Pavēles izteiksme: pačubini (vsk. 2. pers.), pačubiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pačubinot (tag.), pačubināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pačubinātu
Vajadzības izteiksme: jāpačubina
Neilgu laiku, mazliet čubināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es viņus pačubinu, bet neesmu radusi viņus piekļaut sev klāt.
- Protams, ka tas ir jālaista, jābaro un jāpačubina.
- viņa tā varētu nosēdēt pusi dienas, īpaši, ja viņu vēl pačubina.
- : ) Kundziņš tomēr izrādījās lielāks makgaivers kā Bērs Grills: paņēmis divus sausākos sērkociņus, viņš brīdi tos pačubināja matos un, nepaspējām mēs attapties, kad zaru čupelē parādījās dūmi!