uzmirgot
uzmirgot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzmirgoju | uzmirgojam | uzmirgoju | uzmirgojām | uzmirgošu | uzmirgosim |
| 2. pers. | uzmirgo | uzmirgojat | uzmirgoji | uzmirgojāt | uzmirgosi | uzmirgosiet, uzmirgosit |
| 3. pers. | uzmirgo | uzmirgoja | uzmirgos | |||
Pavēles izteiksme: uzmirgo (vsk. 2. pers.), uzmirgojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzmirgojot (tag.), uzmirgošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzmirgotu
Vajadzības izteiksme: jāuzmirgo
1.Iesākt mirgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirgot.
2.Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vasara silti un dzīvi elpoja pa atvērto logu, ziedēja ar baltajām maijrozītēm un tāli plaiksnījās ar rūsu, kas plaši atplestajā taisnstūra ailē pa brīdim noplīvinaja savu biklo, mēmo gaismu, kura negaidot uzmirgoja un nodrebot apdzisa kā atgādinājums vai kā cerība.
- Pa lāstekām uz leju skrien ūdens pilītes, brīžiem uzmirgodamas saulē tā, ka vai acīs iedzeļ.
- Galdiņš bija apaļš, un gredzenu riņķi, kas Liepiņam katrā pirkstā, kaut kā uzzibsnīja, uzmirgoja.
- "Eksperimentētājs" ( The Experimenter) parāda Lush svaigo produktu un sastāvdaļu fascinējošos efektus darbībā: eksplodē vannas bumbas; šķidrumi maina formu un pārveidojas; produktu sastāvdaļas un savienojumi virpuļo; visā spožumā virsmā uzmirgo un parādās krāsas ( bez PET).
- Tā var būt skaidra, bet var arī uzmirgot negaidītos brīžos, piemēram, kad iedzeriet vīnu vai runājat ar tuvajiem.