uzmirkšķināt
uzmirkšķināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzmirkšķinu | uzmirkšķinām | uzmirkšķināju | uzmirkšķinājām | uzmirkšķināšu | uzmirkšķināsim |
| 2. pers. | uzmirkšķini | uzmirkšķināt | uzmirkšķināji | uzmirkšķinājāt | uzmirkšķināsi | uzmirkšķināsiet, uzmirkšķināsit |
| 3. pers. | uzmirkšķina | uzmirkšķināja | uzmirkšķinās | |||
Pavēles izteiksme: uzmirkšķini (vsk. 2. pers.), uzmirkšķiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzmirkšķinot (tag.), uzmirkšķināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzmirkšķinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzmirkšķina
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tur tālumā uzmirkšķina kaut kāda gaismiņa un tūlīt atkal nodziest.
- Uzmirkšķinās, un mēs sapratīsim, ka jāizslēdz.
- Nolikām mašīnu stāvvietā, bet pirms es mašīnu noslāpēju, es paspēju pēdējām mocim uzmirkšķināt ar tālajiem.
- Bembis uzmirkšķina uguņus.