pietaisīt
pietaisīt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pietaisu | pietaisām | pietaisīju | pietaisījām | pietaisīšu | pietaisīsim |
2. pers. | pietaisi | pietaisāt | pietaisīji | pietaisījāt | pietaisīsi | pietaisīsiet, pietaisīsit |
3. pers. | pietaisa | pietaisīja | pietaisīs |
Pavēles izteiksme: pietaisi (vsk. 2. pers.), pietaisiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pietaisot (tag.), pietaisīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pietaisītu
Vajadzības izteiksme: jāpietaisa
2.Pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
2.1.Pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
3.Pievērt1.
4.Notraipīt ar saviem izkārnījumiem (parasti par bērnu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz Malvīnes izbrīnīto “ Ko ar mākslinieciski pietaisītiem ragiem var darīt?”
- Vienu pāmīlnieku noķērām, aprunājāmies — bikses pietaisīja, bet neizdevās neko izdibināt...
- Es piemiedzu viņam ar aci, un izskatās, ka šis pietaisa bikses.
- Vai Jonass pietaisa bikses mirkli pēc tam, kad viņam ieteikts apsēsties uz podiņa.
- Ziemas tur ir glābiņš — balts, tīrs palags pa virsu pietaisītam zemes rumpim.