pietamborēt
pietamborēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pietamborēju | pietamborējam | pietamborēju | pietamborējām | pietamborēšu | pietamborēsim |
| 2. pers. | pietamborē | pietamborējat | pietamborēji | pietamborējāt | pietamborēsi | pietamborēsiet, pietamborēsit |
| 3. pers. | pietamborē | pietamborēja | pietamborēs | |||
Pavēles izteiksme: pietamborē (vsk. 2. pers.), pietamborējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pietamborējot (tag.), pietamborēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pietamborētu
Vajadzības izteiksme: jāpietamborē
1.Tamborējot izveidot un piestiprināt (pie kā, kam klāt).
2.Tamborējot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
2.1.Tamborējot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kārbu, atvilktni).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dažiem variantiem pietamborē oliņas klāt, jo kad kundzītēm dalec, kas tas ir, tad viņas sāk šausmināties, ka tāds apdalīts izskatās.
- Līdz ar to bieži bija jāpietamborē kāds vai diezgan daudzi motīvi klāt.
- Ar domu, ka meitenei kostīmiņu var uzfrišināt ar pietamborētām rozā cakām.
- Man jāizdomā, kā pietamborēt vēl dažas kārtas nepieciešamajam garumam un vienlaicīgi kakla noraukumam.
- diegu galus un pietamborēt lences pie somas.