pierīkot
pierīkot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pierīkoju | pierīkojam | pierīkoju | pierīkojām | pierīkošu | pierīkosim |
| 2. pers. | pierīko | pierīkojat | pierīkoji | pierīkojāt | pierīkosi | pierīkosiet, pierīkosit |
| 3. pers. | pierīko | pierīkoja | pierīkos | |||
Pavēles izteiksme: pierīko (vsk. 2. pers.), pierīkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pierīkojot (tag.), pierīkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pierīkotu
Vajadzības izteiksme: jāpierīko
1.Piestiprināt lietošanai, izmantošanai (piemēram, kādu ierīci, konstrukciju, priekšmetu).
2.Izrīkot, likt darīt.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Abi slēpes bija pierīkojuši dīvānam, lai brauciens būtu pēc iespējas komfortablāks.
- Savienoja mugurkaula skriemeļus un mugurkaula galā pierīkoja abus iegurņa kaulus.
- Pie griestiem bija pierīkotas kārtis, kurās brīvi žuva un karājās pirts slotiņas.
- Tad cilvēki vēlreiz parādīja prāta spējas un pierīkoja otru kāpsli augstāk par pirmo.
- Tas bija tik liels, ka tam apakšā bija pierīkoti pat mazi riteņi.