uzgaismot
uzgaismot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzgaismoju | uzgaismojam | uzgaismoju | uzgaismojām | uzgaismošu | uzgaismosim |
| 2. pers. | uzgaismo | uzgaismojat | uzgaismoji | uzgaismojāt | uzgaismosi | uzgaismosiet, uzgaismosit |
| 3. pers. | uzgaismo | uzgaismoja | uzgaismos | |||
Pavēles izteiksme: uzgaismo (vsk. 2. pers.), uzgaismojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzgaismojot (tag.), uzgaismošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzgaismotu
Vajadzības izteiksme: jāuzgaismo
Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu; arī uzliesmot2.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par ļaunu kristītiem tavs kronis uzgaismoja