uzgaiņāt
uzgaiņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzgaiņāju | uzgaiņājam | uzgaiņāju | uzgaiņājām | uzgaiņāšu | uzgaiņāsim |
| 2. pers. | uzgaiņā | uzgaiņājat | uzgaiņāji | uzgaiņājāt | uzgaiņāsi | uzgaiņāsiet, uzgaiņāsit |
| 3. pers. | uzgaiņā | uzgaiņāja | uzgaiņās | |||
Pavēles izteiksme: uzgaiņā (vsk. 2. pers.), uzgaiņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzgaiņājot (tag.), uzgaiņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzgaiņātu
Vajadzības izteiksme: jāuzgaiņā
Gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
Avoti: LLVV