pineklis
pineklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pineklis | pinekļi |
| Ģen. | pinekļa | pinekļu |
| Dat. | pineklim | pinekļiem |
| Akuz. | pinekli | pinekļus |
| Lok. | pineklī | pinekļos |
pinekls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: retākLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pinekls | pinekli |
| Ģen. | pinekla | pineklu |
| Dat. | pineklam | pinekliem |
| Akuz. | pineklu | pineklus |
| Lok. | pineklā | pineklos |
pinēkls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pinēkls | pinēkli |
| Ģen. | pinēkla | pinēklu |
| Dat. | pinēklam | pinēkliem |
| Akuz. | pinēklu | pinēklus |
| Lok. | pinēklā | pinēklos |
1.Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
1.1.pārnestā nozīmē Tas, kas ir sapinies, samezglojies; tas, kurā var sapīties, iepīties.
1.2.pārnestā nozīmē Tas, kas traucē, kavē, apgrūtina.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To pinekli viņš iemeta savas istabas krāsnī," atceras Magone.
- Tu esi sapinusies maldu, nevis mīlestības pinekļos, mana mīļā.
- Tik vienkāršu, kas līdzinājās smalki izplānotai pinekļa shēmai.
- Pēc īsa brīža es pats sapiņķerējos sava ārprāta pinekļos.
- Gluži kā ar zirgu – jo vairāk pinekļu kājās, jo lēnāk vilksies.