pinējs
pinējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pinējs | pinēji |
| Ģen. | pinēja | pinēju |
| Dat. | pinējam | pinējiem |
| Akuz. | pinēju | pinējus |
| Lok. | pinējā | pinējos |
pinēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pinēja | pinējas |
| Ģen. | pinējas | pinēju |
| Dat. | pinējai | pinējām |
| Akuz. | pinēju | pinējas |
| Lok. | pinējā | pinējās |
1.Darītājs → pīt.
2.Mākslinieks, kas nodarbojas ar pinumu darināšanu; pīšanas speciālists.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man pašam tas vēl ir jāmācās,” atzīst pinējs.
- Nevajag ne zāļu, ne plāksteru,” atzīst pinējs.
- Ja tā ir, tad citi to novērtē,” secina pinējs.
- notikums – izcils koncerts Cimzes piemiņai Valkā “ Kroņu pinējs”
- Būs seno amatu prasmju radošās darbnīcas – klūgu pinēji, siera meistari.