pīne
pīne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pīne | pīnes |
| Ģen. | pīnes | pīņu |
| Dat. | pīnei | pīnēm |
| Akuz. | pīni | pīnes |
| Lok. | pīnē | pīnēs |
1.Trīs vai vairāku pavedienu, slokšņu u. tml., garens pinums.
1.1.Šāds matu pinums.
1.2.pārnestā nozīmē Vijīga (kā, piemēram, ūdens, dūmu) plūsma; vijīga, kustīga (vienveidīgu cits citam sekojošu priekšmetu, dzīvu būtņu) rinda.
2.Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
3.apvidvārds Garena plātsmaize, baltmaizes kukulis ar iegriezumiem šķērsām pāri kukulim (kas to sadala gabalos, daļās).
Avoti: LLVV, ViV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No trim mīklas gabaliem uzpin pīni, kas veido maizes kukuli.
- Koncertā latviskās dzīvesziņas vērtības izdejos septiņās deju pīnēs jeb laipās.»
- Iegūto cukura sīrupu uzreiz pēc izņemšanas no cepeškrāsns ziež virsū maizes pīnei.
- Maliņas iegriez strēmelēs, lai pāri pildījumam vari izveidot pīni.
- Skumjas satvēra mani aiz rokām, drēbju stūriem, aiz matu pīnēm.