aizkaut
aizkaut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizkauju | aizkaujam | aizkāvu | aizkāvām | aizkaušu | aizkausim |
| 2. pers. | aizkauj | aizkaujat | aizkāvi | aizkāvāt | aizkausi | aizkausiet, aizkausit |
| 3. pers. | aizkauj | aizkāva | aizkaus | |||
Pavēles izteiksme: aizkauj (vsk. 2. pers.), aizkaujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizkaujot (tag.), aizkaušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizkautu
Vajadzības izteiksme: jāaizkauj
1.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Iesākt kaušanu, bet nepabeigt.
2.apvidvārds Nokaut (parasti slimu, ievainotu mājdzīvnieku pirms nobeigšanās).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nākamais gads ir sagaidāms kā " aizkauto cūku gads".
- Visdrīzak nāks vēl lielāki farsi un histēriski aizkautu cūku kviecieni.
- Un viņš piedzēries nespēja pretoties un kauca kā aizkauts.
- Jūs, sīkie, bimbājāt kā aizkauti, mēs pa aizmuguri zviedzām kaut ko.
- Tu tad biji pavisam maziņš, bet, veci redzot, brēci kā aizkauts.