spīles
spīle sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | spīle | spīles |
Ģen. | spīles | spīļu |
Dat. | spīlei | spīlēm |
Akuz. | spīli | spīles |
Lok. | spīlē | spīlēs |
1.Ierīce, rīks, kurā, parasti divi, elementi spiež uz priekšmetu, noturot to apstrādes laikā vajadzīgajā stāvoklī; rīks (kā) saspiešanai un saturēšanai.
1.1.Rīks, kas sastāv no vienā galā savienotiem, parasti diviem, zariem un ko izmanto (kā) satveršanai, noturēšanai.
2.joma: zooloģija Galvkrūšu ekstremitāšu pārveidojušies gala posmi (dažiem posmkājiem, piemēram, vēžiem, zirnekļiem, skorpioniem), ar ko satver un saplosa medījumu.
3.apvidvārds Parastā niedre ("Pragmites communis").
Stabili vārdu savienojumiDzelzs loks; dzelzs spīles. Iedzīt (kā) spīlēs. Ielikt asti spīlēs; ielikt spīles astē.
- Dzelzs loks; dzelzs spīles — saka par bezizejas stāvokli, ko parasti radījuši kādi ārēji apstākļi
- Iedzīt (kā) spīlēs sarunvaloda, frazeoloģisms — panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk ļoti spiedīgos apstākļos, arī bezizejas stāvoklī
- Ielikt asti spīlēs; ielikt spīles astē sarunvaloda, idioma — piespiest (kādu) pakļauties
- Kā (vēža) spīlēs idioma — 1. Ļoti cieši, spēcīgi (tvert, spiest u. tml.)2. Ļoti neērti, mokoši (piemēram, justies)
- Spīļu arkls vārdkoptermins — spīļarkls
Avoti: LLVV, TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa nekad neizlaiž no spīlēm to, uz ko bija mērķējusi.
- Pirmās priekškājas ar ļoti sīkām, galā tik tikko manāmām spīlēm.
- Arvien dzelžainākās spīlēs cilvēkus, tautas un valstis ieslēdz naudas vara.
- Planētas gravitācijas spīlēs atrodās neskaitāms daudzums mazāku klinšu gabalu un putekļu.
- Spīles un ķepas liek pie mutes ar rokām un izēd gaļu.