buldurēt2
buldurēt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | buldurēju | buldurējam | buldurēju | buldurējām | buldurēšu | buldurēsim |
| 2. pers. | buldurē | buldurējat | buldurēji | buldurējāt | buldurēsi | buldurēsiet, buldurēsit |
| 3. pers. | buldurē | buldurēja | buldurēs | |||
Pavēles izteiksme: buldurē (vsk. 2. pers.), buldurējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: buldurējot (tag.), buldurēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: buldurētu
Vajadzības izteiksme: jābuldurē
1.sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa, transitīvs Neskaidri, nesaprotami runāt (ko).
1.1.intransitīvs
1.2.intransitīvs Nepareizi, kļūdaini runāt (parasti svešā valodā).
2.apvidvārds Ar grūtībām lasīt.
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Astrīdas bēru dienā Ārija atstāj buldurējošo Asnāti pie noraudājušās Miglas kundzes.
- Knapi iemācījies buldurēt krieviski, bet izliekas, ka latviski neprot!
- Nepagājis ne trīs mēnešu, kā atkal “ buldurējis” dzimtajā valodā.
- Šons sāka buldurēt pārsteidzošā ātrumā un varen skaļā balsī.
- Veiklākais no apkārtnes zēneļiem kaut ko buldurēja senvācu valodā.