kautiņš
kautiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kautiņš | kautiņi |
| Ģen. | kautiņa | kautiņu |
| Dat. | kautiņam | kautiņiem |
| Akuz. | kautiņu | kautiņus |
| Lok. | kautiņā | kautiņos |
1.Cīņa (parasti brutāla, nežēlīga), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
1.1.Cīņa (starp dzīvniekiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- * Tā bija nejaušība, jo šādi kautiņi notiek katru nakti;
- Savukārt Ozoliņš saņēma vienas spēles diskvalifikāciju par kautiņu iepriekšējās spēles izskaņā.
- Ozoliņam par šo kautiņu tiesneši piesprieda 4+10 minūšu sodu.
- Kopumā kautiņā cieta trīs cilvēki, viens no tiem nogādāts slimnīcā.
- Ieraudzījis izsaucēju, deputāts piegājis pie cietušā un mēģināja aizsākt kautiņu.