kauties
kauties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | kaujos | kaujamies | kāvos | kāvāmies | kaušos | kausimies |
2. pers. | kaujies | kaujaties | kāvies | kāvāties | kausies | kausieties, kausities |
3. pers. | kaujas | kāvās | kausies |
Pavēles izteiksme: kaujies (vsk. 2. pers.), kaujieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kaujoties (tag.), kaušoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kautos
Vajadzības izteiksme: jākaujas
1.Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
1.1.Cīnīties (par dzīvniekiem).
1.2.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Aktīvi censties (pēc kā), rīkoties, lai iegūtu (ko).
2.Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); cīnīties2.
3.Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
4.sarunvaloda Darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu).
4.1.Būt (kā nevēlama) ietekmē, varā, censties pārvarēt (ko nevēlamu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kamēr rīdzinieki cīnījās ar ziemu, Daugavpils vecticībnieki kāvās savā starpā.
- Bet, protams, es esmu kāvies – kā jau jaunieši...
- Es izmēģināju visu, lai arī man šausmīgi nepatika iet kauties...
- Katrai grupai ir viens speciālists, kas kaujas laukā iedod karti.
- Es negribēju kauties ar Subanu, taču viņš pats mani paaicināja.