Paplašinātā meklēšana

Meklējam kauties.

Atrasts vārdos (19):

Atrasts vārdu savienojumos (8):

Atrasts skaidrojumos (84):

(iz)vicināt dūres (iz)kauties
apkampties Apkampt vienam otru; apskauties
apķerties Apskauties, apkampties
saskauties Apskauties, parasti cieši
otmahnutsja Atkauties
nomušāties Atkauties no mušām
plīskāties Blandīties, kauties, dzert
ķildoties būt agresīvam, kauties (par dzīvniekiem)
kauslis cilvēks, kas mēdz kauties (1); cilvēks, kas kaujas (1); arī dauzoņa
bretērs cilvēks, kas meklē iemeslus divkaujai, kas vienmēr gatavs kauties
staknīties Cīnīties, kauties
ņagāties Dauzīties, kauties
palaist nagus fiziski ietekmēt, kauties
vīstīt kulakus gatavoties sist, kauties ar dūrēm
vīkstīt dūres (arī kulakus) gatavoties sist, kauties ar dūrēm
vīstīt dūres (arī kulakus) gatavoties sist, kauties ar dūrēm
(sa)vīstīt dūres gatavoties sist, kauties ar dūrēm
aizglābties Glābties, aizstāvēties, atkauties
duckāties Grūstīties, kauties
ieklupt matos iesākt raustīt aiz matiem, iesākt kauties; arī iesākt rāt
izštaukāties Izdunkāties, izkauties
izmest pūku izkauties
izvicināt dūres izkauties
izakauties Izkauties
izplūkties Izkauties
izvicēties Izkauties
izdūroties izkauties dūru cīņā
izkārpīties Izkauties, izlamāties
izvillāties Izkauties, izplēsties (tā, ka atdalās apspalvojums) - parasti par dzīvniekiem
izvilloties Izkauties, izplēsties (tā, ka atdalās apspalvojums) - parasti par dzīvniekiem
izvicoties Izkauties; arī izplosīties
izvilloties Izkauties; izķildoties
izlanckāties Izlamāties; izkauties
izplēsties Izstrīdēties; arī izkauties
klupt kādam cekulā kaujoties plūkt aiz matiem, kauties; arī rāt
vicināt dūres kauties
izmest villu kauties
izkauties Kauties un pabeigt kauties
klupt matos kauties, plēsties
klupt cekulā (kādam) kauties; kritizēt
erģēties Ķildoties, strīdēties, kauties
izkaustelēties Ne sevišķi stipri izkauties
izloskāties Ne visai stipri izkauties; izpērt vienam otru, citam citu (piemēram, ar kalmēm, meijām)
pakauties neilgu laiku, mazliet kauties
drullēties Pa jokam kauties, lauzties
pasakauties Pakauties
saplēsināt panākt, būt par cēloni, ka sāk plēsties, kauties; sanaidot
plēsināt panākt, ka cilvēki sāk naidoties, kauties
izšķirt panākt, ka izbeidz, piemēram, kauties, strīdēties
paplēsties Pastrīdēties; arī pakauties
villāties Plēsties, kauties
naskoties Plūkties, kauties (vairāk pa jokam)
panckoties Plūkties, kauties, plēsties
dirkāties Plūkties, plēsties, kauties
savīstīt dūres sagatavoties sist, kauties ar dūrēm
sabelzties Sakauties
sapesties Sakauties
saplūkties Sakauties
sapokāties Sakauties
sasakauties Sakauties
virubitsja Sakauties ar kādu
sakresties sakauties, iesist viens otram
sašļaukāties Sakauties, saplēsties
sapauksnīties sakauties, saplēsties (par bērniem)
savilloties Sakauties, vienam otru iekaustīt
saiet matos sastrīdēties, sanīsties; sakauties
saplēsties Sastrīdēties; arī sakauties
palaist rokas sist (kādam), kauties
dot vaļu rokām Sist (kādu), kauties
siksnāties Sist vienam otru, citam citu; kauties
sisties Sist vienam otru, citam citu; kauties (1)
pamūksnīt Sist, kauties
smērēt nagus sist, kauties, zagt; darīt kaut ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi
vicēties Sisties, kauties, plēsties
zvelēties Sisties; kauties
ķīkstēties Spēkoties, cīkstēties, kauties
spēties spēkoties, kauties
cekoties strīdēties, kauties
plēsties Strīdēties; arī kauties
sakrist matos strīdoties raustīt vienam otru aiz matiem; sakauties
kauslīgs tāds, kas mēdz kauties (1) - par cilvēkiem
kareivīgs tāds, kas mēdz kauties; tāds, kas ir gatavs kauties; kauslīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
ķerties matos uzbrukt, arī kauties
mesties (arī krist) ragos Uzbrukt, arī kauties

kauties citās vārdnīcās:

MLVV

kauties

LLVV

kauties