saplūkties
saplūkties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saplūcos | saplūcamies | saplūcos | saplūcāmies | saplūkšos | saplūksimies |
| 2. pers. | saplūcies | saplūcaties | saplūcies | saplūcāties | saplūksies | saplūksieties, saplūksities |
| 3. pers. | saplūcas | saplūcās | saplūksies | |||
Pavēles izteiksme: saplūcies (vsk. 2. pers.), saplūcieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saplūcoties (tag.), saplūkšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saplūktos
Vajadzības izteiksme: jāsaplūcas
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī mātītes savā starpā var saplūkties, ja nolūkojušas vienu tēviņu.
- Mēs gandrīz vai saplūcāmies par ģenitīvu: Ata vai Aša?"
- Dalībnieki jautrojās, smagi strādāja un vēl ar saimnieci saplūcās.
- Bet, ja būtu satikušies jaunībā, mēs droši vien būtu pamanījušies saplūkties.
- Vienreiz saplūcās parastā vista ar cāļu māti.