saplūkt
saplūkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saplūcu | saplūcam | saplūcu | saplūcām | saplūkšu | saplūksim |
| 2. pers. | saplūc | saplūcat | saplūci | saplūcāt | saplūksi | saplūksiet, saplūksit |
| 3. pers. | saplūc | saplūca | saplūks | |||
Pavēles izteiksme: saplūc (vsk. 2. pers.), saplūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saplūcot (tag.), saplūkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saplūktu
Vajadzības izteiksme: jāsaplūc
1.Plūcot iegūt (ko) lielākā daudzuma; plūcot iegūt (kā lielāku daudzumu).
2.Saplūkāt3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad rabarberi saplūkti, tiem apgriež galus, lai sagatavotu saldēšanai.
- Zigurds rīkojās nekavējoties – pārlēca grāvim un saplūca milzīgu magoņu klēpi.
- Nesteidzīgas pastaigas laikā vērts saplūkt biškrēsliņu, ko lietot pret insektiem.
- Nepaslinkoji un, brienot pa pļavu, saplūci parastā pelašķa lakstu bunti?
- Mēs tagad iesim, mēs saplūksim tējas, tad mēs ziemā dzersim.