Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
uzspīguļot
uzspīguļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.uzspīguļojuuzspīguļojamuzspīguļojuuzspīguļojāmuzspīguļošuuzspīguļosim
2. pers.uzspīguļouzspīguļojatuzspīguļojiuzspīguļojātuzspīguļosiuzspīguļosiet, uzspīguļosit
3. pers.uzspīguļouzspīguļojauzspīguļos
Pavēles izteiksme: uzspīguļo (vsk. 2. pers.), uzspīguļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzspīguļojot (tag.), uzspīguļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzspīguļotu
Vajadzības izteiksme: jāuzspīguļo
Iesākt spīguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīguļot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Te pēkšņi viņa sejai pārtrauca smaida ēna un acīs uzspīguļoja prieks.