Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
uzspīguļot
Lietojuma biežums :
uzspīguļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
Iesākt spīguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīguļot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri