uzspīgot
uzspīgot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzspīgoju | uzspīgojam | uzspīgoju | uzspīgojām | uzspīgošu | uzspīgosim |
| 2. pers. | uzspīgo | uzspīgojat | uzspīgoji | uzspīgojāt | uzspīgosi | uzspīgosiet, uzspīgosit |
| 3. pers. | uzspīgo | uzspīgoja | uzspīgos | |||
Pavēles izteiksme: uzspīgo (vsk. 2. pers.), uzspīgojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzspīgojot (tag.), uzspīgošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzspīgotu
Vajadzības izteiksme: jāuzspīgo
Iesākt spīgot; īsa brīdi, parasti spēcīgi, spīgot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jācer, ka ziedojumi no atbalstītājiem un skatītājiem, kuri pārpildīja kultūras nama zāli, būs pietiekami, lai mūsu pilsētas meiteņu koris uzspīgotu arī Dienvidkorejā.«