uzspīlēt
uzspīlēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzspīlēju | uzspīlējam | uzspīlēju | uzspīlējām | uzspīlēšu | uzspīlēsim |
2. pers. | uzspīlē | uzspīlējat | uzspīlēji | uzspīlējāt | uzspīlēsi | uzspīlēsiet, uzspīlēsit |
3. pers. | uzspīlē | uzspīlēja | uzspīlēs |
Pavēles izteiksme: uzspīlē (vsk. 2. pers.), uzspīlējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzspīlējot (tag.), uzspīlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzspīlētu
Vajadzības izteiksme: jāuzspīlē
1.Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
1.1.Stiepjot, plēšot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis) sasniedz augstu, parasti nevēlamu, nedabisku, pakāpi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr arī šeit ir jāsaprot, ka dažkārt ļoti platie smaidi var šķist uzspīlēti un nedabiski.
- Pogājama, neuzspīlēta blūze
- Kalpotāja pārlaida skatienu nemazgāto šķīvju un glāžu kaudzei — tātad vakar svinēts — un sāka uzspīlēt rokām gaišzilus gumijas cimdus.
- Tumšādainā māsiņa Kalkutas Terēzes mūķeņu kopienas drānās atplēsa kādu iesaiņojumu un, izņēmusi gumijas cimdus, uzspīlēja savās bērnišķīgajās rokās.
- Bet kā " Viņa" lasītājām stāstīja arī modes blogere Agnija Grigule, laiks iegādāties platākas bikses, aizmirstot par uzspīlētajiem džinsiem.