piņķēt
piņķēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piņķēju | piņķējam | piņķēju | piņķējām | piņķēšu | piņķēsim |
| 2. pers. | piņķē | piņķējat | piņķēji | piņķējāt | piņķēsi | piņķēsiet, piņķēsit |
| 3. pers. | piņķē | piņķēja | piņķēs | |||
Pavēles izteiksme: piņķē (vsk. 2. pers.), piņķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piņķējot (tag.), piņķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piņķētu
Vajadzības izteiksme: jāpiņķē
1.Parasti savienojumā "piņķēt vaļā": ar grūtībām raisīt, risināt (ko sasietu, sapinušos).
1.1.Parasti savienojumā "piņķēt ārā": ar grūtībām ņemt ārā (ko iesietu, iepinušos).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa smaida, kamēr es, klusībā lamājot sevi par neattapību, kautrīgumu un muļķīgiem jautājumiem, piņķēju vaļā blūzes pogas, meklēju, kur aizdarīti svārki, kur krūšturis.
- Daži jūsu starpā domā mums būs tiem vāciešiem un kungiem kalpot un grūti strādāt , tie mūs vienumēr piņķē un nomoca , tādēļ mēs debesīs nāksim
- Vēl vienu dzeni dabūju piņķēt ārā no tīkla...
- Var jau sēdēt un piņķēt vaļā astoņnieku, bet var lietot karabīni un netērēt laiku.
- Kamēr piņķēju līdaku, kas pa brīžam uzdod ar asti, ārā no tīkliņa, vējelis mūs ir papūtis atpakaļ pie līča / ezera pretējā stūra.