sātībnieks
sātībnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | sātībnieks | sātībnieki |
Ģen. | sātībnieka | sātībnieku |
Dat. | sātībniekam | sātībniekiem |
Akuz. | sātībnieku | sātībniekus |
Lok. | sātībniekā | sātībniekos |
sātībniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | sātībniece | sātībnieces |
Ģen. | sātībnieces | sātībnieču |
Dat. | sātībniecei | sātībniecēm |
Akuz. | sātībnieci | sātībnieces |
Lok. | sātībniecē | sātībniecēs |
Cilvēks, kas ievēro mērenību, parasti dzeršanā, ēšanā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņi tātad ir sātībnieki, ne atturībnieki."
- Šilde apraksta, ka sātībnieki apstaigāja māju pēc mājas, aicinādami ļaudis dot sātības solījumu.
- Ieteic psihologi piepešo laušanu, sātībnieki arī, bet ārējas saites tura, tās var tik pamazām pārraut.
- Vari dot iespiest savas 20 vai 40 rindas, vienu dialogu, cildinājuma vārdus sātībniekiem, piemēram, 3. cēlienā, kur Mariņa dod padomu vecajam kļūt labāk par sātībnieku, tur tas derētu.
- ( Temats Zeltiņam: « Panīkušais literāts» a' la Vidiņš vai Pļavnieks», laika prasībām atbilstošs pie lit. fonda jautājumiem, vai « Sātībnieka ķeršana», vai « kas pērk visas ieteiktās grāmatas».)