gārša1
gārša sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gārša | gāršas |
| Ģen. | gāršas | gāršu |
| Dat. | gāršai | gāršām |
| Akuz. | gāršu | gāršas |
| Lok. | gāršā | gāršās |
1.Mežs, kurā aug egles, bērza, apses, oša un ozola mistrotas audzes; meža augšanas apstākļu tips, kam parasti raksturīgi pamatmorēnu līdzenumi.
Stabili vārdu savienojumiBērzu gārša. Egļu gārša.
- Bērzu gārša vārdkoptermins — gārša, kurā pārsvarā aug bērzi
- Egļu gārša vārdkoptermins — gārša, kurā pārsvarā aug egles
3.apvidvārds Mitra, purvaina zeme.
Avoti: LLVV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču izrādījās, ka spēj palīdzēt arī Latvijas neiroķirurgs Ingus Gārša.
- To skaits turpināja pieaugt un 1857. gadā gāršā dzīvoja 1898 sumbri.
- Tāpat dzīvotāji esot graudu apcirkņos un zemē izraktos bunkuros egļu gāršā.
- Visproduktīvākie un ražīgākie no sausieņu mežiem ir vēris Oxalidosa un gārša Aegopodiosa.
- Gāršā daudziem gulbeniešiem par pārsteigumu paslēpies pilsētas vienīgais ( dabiskais) ezers.