garš
garš īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | garš | gari |
Ģen. | gara | garu |
Dat. | garam | gariem |
Akuz. | garu | garus |
Lok. | garā | garos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
gara | garas |
garas | garu |
garai | garām |
garu | garas |
garā | garās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | garais | garie |
Ģen. | garā | garo |
Dat. | garajam | garajiem |
Akuz. | garo | garos |
Lok. | garajā | garajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
garā | garās |
garās | garo |
garajai | garajām |
garo | garās |
garajā | garajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
gari apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kam ir samērā liels attālums no viena gala līdz otram; pretstats: īss.
Stabili vārdu savienojumiGarais pirksts. Garie viļņi. Garš kā kārts.
- Garais pirksts kolokācija — rokas vidējais pirksts
- Garie viļņi vārdkoptermins — radioviļņi, kuru garums ir no 1000 līdz 10000 metriem
- Garš kā kārts; kā kārts sarunvaloda, frazēma — saka par ļoti tievu un garu cilvēku
1.1.Tāls (par ceļu).
1.2.Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikts attālums no viena gala līdz otram.
1.3.Tāds, kas pārsniedz parasto, arī vajadzīgo garumu.
1.4.formā: noteiktā galotne Tāds, kas parasti sniedzas kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) garumā (par apģērbu, tā daļu).
Stabili vārdu savienojumiGarie cimdi.
- Garie cimdi kolokācija — sieviešu cimdi līdz elkonim vai augstāk
1.5.Tāds, kam ir samērā liels apjoms (piemēram, par tekstu).
Stabili vārdu savienojumiGarais stāsts.
- Garais stāsts vārdkoptermins; joma: literatūrzinātne — viens no episkās, vēstītājas literatūras paveidiem, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenās darbojošās personas dzīvē
2.Tāds, kam ir samērā liels ilgums (par laika posmu); ilgs.
Tulkojumi
(LV šaurāka nozīme) long
primarily temporal sense; being or indicating a relatively great or greater than average duration or passage of time or a duration as specified; "a long life"; "a long boring speech"; "a long time"; "a long friendship"; "a long game"; "long ago"; "an hour long"
[Princeton WordNet 3.0]
2.1.Par mūžu.
2.2.Tāds, kas šķiet paildzināts (par laiku, laika posmu).
Stabili vārdu savienojumiAiz gara laika; gara laika dēļ. Garš laiks.
- Aiz gara laika; gara laika dēļ frazeoloģisms — aiz garlaicības (ko darīt)
- Garš laiks kolokācija — saka, ja ir garlaicīgi
2.3.Savienojumā ar laika mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikts ilgums.
2.4.Tāds, kas noris ilgāku laika posmu, tāds, kas tiek veikts ilgāku laika posmu.
Stabili vārdu savienojumiGarais klepus.
- Garais klepus vārdkoptermins; joma: medicīna — infekcijas (parasti bērnu) slimība, kurai raksturīgas ilgstošas klepus lēkmes
2.5.joma: valodniecība Tāds, kam ir samērā ilgs valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks, (parasti par valodas skaņām).
Stabili vārdu savienojumiGarā zilbe.
- Garā zilbe vārdkoptermins; joma: valodniecība — zilbe, kuras kodolu veido garš patskanis, divskanis vai diftongisks savienojums
2.6.Saistīts ar samērā liela, gaisa daudzuma lēnu ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu).
2.7.lieto: pareti Ilgs un pētījošs (par skatienu, skatīšanos).
3.Iztaisnots (par ķermeni, tā daļām).
4.apvidvārds Tāds (ēdiens), kas ir stipri atšķaidīts.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) gariem zobiem. Aiziet garu ceļu. Aizlaist garu ceļu. Ar garām acīm. Dabūt garu degunu.
- (Ar) gariem zobiem sarunvaloda, idioma — 1. Bez patikas, bez apetītes (ēst)2. Bez spraiguma, negribīgi (ko darīt)
- Aiziet garu ceļu sarunvaloda, idioma — 1. Pazust (piemēram, par aizmirstu vai aizdotu priekšmetu)2. Tikt nozagtam, paņemtam3. Aizklīst tālu projām, pazust no redzesloka
- Aizlaist garu ceļu sarunvaloda, idioma — aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko)
- Ar garām acīm idioma — neapmierināti; bēdīgi
- Dabūt garu degunu sarunvaloda, idioma — gaidītā, cerātā vietā saņemt atteikumu, tikt noraidītam
- Gara mēle sarunvaloda, idioma — 1. Pļāpīgums, tieksme aprunāt2. Cilvēks, kas daudz pļāpā, tenko, aprunā
- Gara seja; garš ģīmis sarunvaloda, frazēma — sejas izteiksme, kas pauž neapmierinātību, vilšanos
- Garas acis frazēma — miegainas, nogurušas acis
- Garā diena sarunvaloda, idioma — saka par tūļīgu, arī lēnīgu cilvēku
- Garā iesma drāzējs sarunvaloda, idioma — saka par cilvēku, kas nevar ātri izlemt, kā rīkoties, kas visu noildzina
- Garā pakaļa žargonisms, kolokācija — pagarināta virsbūves aizmugurējā daļa (automašīnai)
- Parādīt garu degunu sarunvaloda, idioma — 1. Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi2. Parādīt kādam savu pārākumu, arī noraidījumu, nicinājumu
- Vilkt garu lūpu sarunvaloda, idioma — gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem)
Avoti: LLVV, MiV, SLG, Lfv
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piētistu pedagoģiskie centieni panākt Dieva gara klātesamību sociālā realitātē praktiski neīstenojas.
- Lidojot atklātā telpā, pundursikspārņi raida salīdzinoši retus un garus saucienus.
- Tie var būt nepagarināti ( īsi), pusgari vai gari.
- Atkarībā no genotipa HBc proteīns ir 185 vai 183 aminoskābju garš.
- Izopropanola zemāko hidrofilitāti ( salīdzinot ar metanolu) izraisa garāka alkilgrupa.